|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Manas vērtības gredzens | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Katru rītu, izejot uz darbu, atceros, ka manas vērtības gredzens nav uzvilkts, uzlieku to un aplūkoju ar baudu - patīk. Kad vēlāk padomāju, kādu motīvu vadīts to uzvelku, pašam smīns vien sanāca :). Jūtos vērtāks, rotājot savu roku ar to.
Mans gredzens man piešķir vērtību, kā televizoram smuka apmalīte. Tas gan piešķir vērtību manās acīs, kuras vēlas redzēt kārtējo nevajadzīgo, pat bieži vien tādi nesasniedzamo vērtību citu acīs. Protams, bez tā visa man šis gredzens pašam ļoti patīk, neskatoties uz to, ka tas ir mācību iestādes žetongredzens un ir banāls savā būtībā, ņemot vērā, ka nekādas patriotiskas jūtas pret šo iestādi neizjūtu. Tātad paša manis acīs tas ir banāls pēc būtības, bet baudāms pēc izskata. Un nospļāvies es esmu uz banālo būtību aizspriedumos (nekas cits tas nav), bet atļaujos ar to sevi priecēt. Tomēr ir cits blakus apstāklis - pusapzināti to velku tādēļ, lai citi to pamanītu, lai es komplektā ar to izskatītos vērtāks, krāsaināks. Ar to es jūtos labāk, kad strādāju pie datora, ik pa laikam par to patīksminoties u.t.t. Tomēr, kad kāds to pamana un jautā tā nozīmi, bārstos ar visādiem aforismiem-jokiem, beigās atzīdams, ka tam ir banāla nozīme. Tomēr par to kaunos. Kaunos par savu izvēli. Tas būtu apmēram tāpat, kā kaunēties par savu mīļoto, kura ne visam būs pa prātam, pa principiem, kurus balsta aizspriedumi. Tātad – par to nav jākaunas, tas tikai sarežģī dzīvi. Labāk vienreiz saņemties un uzspļaut citu kompleksiem, ja tiem kaut kas neļauj darīt, to, ko tie varbūt vēlētos, bet traucē aizspriedumi. Esmu jau kādreiz kaunējies par attiecībām ar kādām draudzenēm tik tādēļ, ka citiem tās ir ne tik pieņemamas, cik varētu būt. Vai nepietiek? :)
Vienīgais mans mierinājums ir tas, ka šis gredzens man arī patīk, ne tikai es to velku tādēļ, lai būtu krāsaināks. Protams, ka es nevilktu gredzenu, ja tas man nepatiktu, tik tādēļ, ka citiem tas patīk :). Lai gan arī tāda vajadzība varētu būt kādiem cilvēkiem, ja citādi viņš baidās neiegūt vispārējo atzinību.
Velku paralēles ar tiem gadījumiem, kad cilvēks pērk slavenu ražotāju drēbes, lai gūtu citu atzinību, lai arī justos vērtāks, paralēli gan bieži vien izskatoties iedomīgs. Nopērkot kādu krekliņu, kurš maksājis 50 latus, viņš pats sajūtas vērtāks, bet es, viņu satiekot, labākajā gadījumā nodomāju, ka krekls izskatās tīri neko. Viņa vērtība no tā manās acīs neceļas. Ja viņš liek uzsvaru uz sava krekliņa, sāk vēl lielīties, tā starp citu pasakot, kur tas pirkts, tajā mirklī jau mani pārņem smīns. Kā visus citus, kas pamana lielību, ko vienmēr izsauc mazvērtības. Cilvēks neies izcelt kaut kādas savas naudas lietas, ja viņš jūtas par sevi kā tādu pārliecināts. Kaut gan – kad man būs naudas ļoti pietiekami, pats labprāt, iespējams, iegādāšos dārgas lietas – kādēļ gan ne, kādam tak arī tās ekskluzīvās jāpērk :). Tomēr – ja es to daru tādēļ, lai ar to paceltu savu vērtību, tad tas ir smieklīgi, lai arī saprotams. Cilvēks nejūtas vērts pats par sevi, pat jūtu līdzi, jo pašam šāda lieta ir diezgan izteikta. Pārmest tādam nevar to, ka viņš ir tāds - nejau viņš apzināti grib būt pārāks par citiem, bet gan nespēj justies tāpat līdzvērtīgs, tad arī cenšas visādiem vizuāliem efektiem panākt šādu iespaidu. Ko no tā šāds cilvēks panāk? Vai apkārtējo labvēlību, cieņu u.t.t.? Ir viena cilvēku daļa, kas par tādiem smīn, pasmejas, neapzināti vai apzināti saprotot to mazvērtības. Ir citi, kas uzķeras un par to, ka tie ir stilā, par to viņus izvēlas. Ko panāk cilvēks, kurš ir visu laiku zīmējies ar bagātajām drēbēm, savu stilu, autiņu u.t.t.? Nemiera naktis, visu laiku šim stilam skrienot pakaļ, baidoties pazaudēt savu vietu, savu vērtību, ko nosaka pēdējās un iespējami dārgākās drēbes. Nedod Dievs, ja apkārtējie, kas ar tevi “tusējās” dēļ Tava stila, pamanīs, ka Tev kaut kas nav tik jauns un dārgs, blablabla. Ja šie apkārtējie to pamanīs, tad vēl aizrādīs, pasmiesies, bet, ņemot vērā to, ka tas tev ir tik svarīgi, to sāpīgi uztversi un atkal skriesi, skriesi, skriesi.
Secinājums tāds, ka jāatrod sevis paša vērtība, jātic sev, lai nebūtu jāvelk lielais vērtības gredzens, kurš traucēs tikai gulēt, skrienot pakaļ vispārējām modēm, lai gan tas arī ir forši. Ja patīk, kādēļ gan ne, bet ne tādēļ, lai ar to celtu vērtību, jo tas tik pašam traucē, liekot drebēt pie katra jaunākā krūma (modes) iečabēšanās. Atkal – es savu vērtību pamazām atrodu, esot atklāts ar maksimāli visiem. Paliek vieglāk, atmetot kompleksus un aizspriedumus.
Par cilvēkiem, kam svarīgs ir šis stils, kuri nosoda tos, kas iepērkas, piemēram, tirgū – ir saprotams, jo vēlas būt tie labākie, panākdami to ar ārišķo, ar naudu u.t.t.. Tātad – pagaidām savādāk nesanāk. Kad sajutīs savu vērtību kā cilvēkā, tad tas paliks nesvarīgi.
Mana ikrītējā gredzena uzvilkšana ir kā reāls simbols tam, ka saprotu arī tos, kas savu vērtību ceļ ar jaunākajām modēm, jo grib justies vērtāki, lai novērtē. Tomēr – jēgas nekādas. Tātad – tagad velku gredzenu tādēļ, ka man tas patīk, bet ne tādēļ, lai ar to piesaistītu kādas uzmanības, pats gan to īsti neatzīstot, kā bija līdz šim. Ja pat uzmanības sanāktu pievērst – vai pats jutīšos labi, ja mani sabiedrība izvēlēsies par to, ka man smuks gredzens, autiņš u.t.t.? Tikko apzinos to, ka tā varētu būt, vairs negribās :). Tak gribu, lai mani pieņemt par to, kāds esmu pats. Tātad – atklātība un neblefošana, tad lai skatās, vai mani tādu kam vajag.
Protams, es tāpat valkāšu drēbes, kas man patīk, lai justos labāk, meklēšu feinu autiņu, bet centīšos no visiem spēkiem nīcināt ārā mazvērtības, lai es to darītu priekš sevis, ne priekš citiem, lai izrādītos. Pašam tak vieglāk dzīvot :) Lai arī tomēr gribās uzcirsties priekš tās, kas tīkama, lai vairāk uzmanības piesaistītu, neslēpšu, tam vēl pāri netieku :)
13.03.2004
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1255
Kopā:6149511
|
| |
| |
|
Autori
