|
|
|
|
|
|
|
| | Klusuma pasaule | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad radio izslēgts un telefons klusē,
Kad atpūšas vējš visās debesu pusēs,
Es sadzirdu skaidri, kā sirds mana pulsē.
Kā koki velk elpu, pirms došanās dusēt,
Pirms nokratīt pēdējo, šī gada zeltu.
Es saklausu otu un audeklu baltu,
Kas lūdzas, lai ātrāk to molbertā celtu.
Un kaut kur no plaukta, ar balstiņu smalku,
Man svecīte stāsta, kā pievarēt liesmu.
Es sadzirdu garu, es sadzirdu miesu,
Pat likteni savu es klausos, kā dziesmu.
Nav pasaulē manā ne draudu, ne briesmu.
Te runā it viss, kam vien piešķirtas lomas.
Ir dzirdami krēsli, un balsis no somas.
Bet brīžos, kad esmu pie lieliskas omas,
Pat dzirdu, kā galvā tev sarosās domas.
Un pretī pie galda tad apsēžos smaidīgs.
Es zinu, ka klusuma brīdis ir svarīgs,
Bet atgriežu troksni, lai nejustos vainīgs
Par to, ka šai pasaulē esmu tik laimīgs. (25.10.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1830
Kopā:6062155
|
|
|
|