|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sudrabkāzas | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir pagājuši gadi, viss ir mazliet savādāk.
Un draugi, radi atkal kopā nāk.
Bet lielais koka galds, kā toreiz, balta lina klāts,
Vien sudrabotām lentām izrotāts.
Ar ziedu smaržām, visam cauri mīlestība tvan,
Kad dejā griežas pāris elegants.
Tās pašas vecās, labās latgaliešu dziesmas skan,
Tik nomainījies kāzu muzikants.
No putekļiem tad vecais kāzu albums galdā celts,
Un atmiņas jau visiem prātus maļ.
Tur katra fotogrāfija ir vērtīga kā zelts,
Žēl gadus nevar atgriezt atpakaļ.
(21.10.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
