|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atmiņas.. | | Ievietojis: mimozete |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atveru gliemežvāka pusīti klusi,
nu atmiņas atpakaļ mani sauc mulsi...
Kur saulrietā jūra zaigo un mirdz,
tai brīdī tiešām bij laimīga sirds.
Kaiju sveicienos ieskauta topu
un zilajam vilnim es māju ar roku.
Apvārsnis tāls un neaizsniedzams
kā dienvidvējš, kurš vēlas būt netverams...
Es dodos gar krastu, kur laiviņa brauc -
draugs tajā sēsties vēlīgi sauc.
Nu gan vairs nevaru pretoties es,
lai pazūd viss -
tik divi mēs uz pasaules...
Vēl saule zeltītu sudrabu lej
un vējš matos laimīgi dej...
...Bet gliemežvāks klusi nu veras jau ciet,
tas baidās,
lai skaistais no mums projām neaiziet...
Lai paliek kas nepateikts, noklusēts ar,
jo,ne jau visu vārdos izsacīt var.
Bet vai vajag...?
(28.09.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1362
Kopā:6157944
|
| |
| |
|
Autori
