|
|
|
|
|
|
|
| | To nevar.... | | Ievietojis: mimozete | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
To nevar ne aizkavēt,
nevar ne slēpt -
es dodos savā sirdsdārzā
sarkanas rozes sēt...
Tās tur augs un ziedēs
līdz nāksi tu,
lai mani sev līdzi aizvestu un
laimīgu darītu...!
Tas nav pa jokam,
tas nav tāpat vien -
tas viss ir pa īstam un
vēl stiprāk kā sākumā...
Tu zini, ka esi man vajadzīgs,
tik ļoti kā zemei lietus,
Ja nenāksi pārāk ilgi līs un
nebūs vairs priekam vietas...
Tu teiksi, ka nespēj tā -
ar mani būt ilgi divatā...
Tev savi ceļi, man savējie -
kad beidzot savīsies kopā tie?
Esi nu vienreiz prātīgs un
paslēpes malā met,
ja sirdsskaidras domas sūtu tev es,
pārējam tiešam nav nozīmes.
Ja ļaušu tev lai ej,
tik atmiņas kvēlos un degs,
ja turēšu -
tavas dusmu domas mani segs.
Kā notiks, tā notiks,
tas nav paredzams,
jo visas dzīves notis -
zvaigznēs jau rakstītas sen!!! (29.09.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1558
Kopā:6153214
|
|
|
|