|
|
|
|
|
|
|
| | Laimīgā Oāze 1 | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Strelcija lūkojās bezgalīgajā tuksnesī. Kā parasti, viņa bija nelaimīgākais, nesaprotošākais cilvēks visā Zelta tuksnesī un kur nu vēl Oāzē. Īsi nopūtusies, Strelcija piecēlās un gāja uz Oāzi.
Oāze bija vienīgā civilizācija, citu neviens nevarēja atrast. Un arī nevajadzēja, jo šeit dzīvoja tikai laimīgi, skaisti un labi cilvēki. Nebija pārmetumu, tenku, ieroču, tikai greznība, labestība un paradīze.
Strelcija, būdama visskaistākā no skaistajām oāzietēm, bija nelaimīga. Viņa juta, ka kaut kas it kā nav tā, kā tam jābūt. Laimīgie cilvēki lika viņai tās domas mest ārā no galvas. To viņa arī darīja. Tās domas neatgriezās līdz brīdim, kad viņa pavērās zili zeltainajā tālē.
Kamēr Strelcija mocījās ar domām par Oāzes nepatiesību, kāds cits “laimīgais” cilvēks, Orhidejs, mocījās ar domām par Strelciju. Viņu likteņi, dzīves bija līdzīgas, jo arī Orhideju apkārtējie centās atrunāt no kaut kādām domām, no domām par Strelciju.
22.03.2004 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1262
Kopā:6139126
|
|
|
|