|
|
 |
|
|
|
|
| | Laiks | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir grūti apzināties bēgošo laiku,
Kas ar skaņām un jūtām
Piepilda dzīves smeldzošo telpu.
Var gribēt visu atkal atpakaļ griezt,
Kas pagājis pametot miglainas skumju pēdas,
Lai spētu negūto tomēr sev sniegt.
Laiks apstājas mūžīgās sekundēs...
Ļaudis saka, lai domas nelido,
To, kas nozīmīgs atrasts- pazaudēs.
Tad arī visas jūtas paliek šeit uz zemes,
Reizēm var viens vienīgs vārds
Kā nevajadzīgus stiklus sadauzīt visas vēlmes.
Kā ziema un laiks aizgāja domas,
Viss, kas patiess un nozīmīgs
Paliek vien mīļas atmiņas- nedzīvas lomas.
Bet atstāt savu klusējošo sirdi laikam,
Kas visu aiznesīs, kaut nepiepildīts...
Nozīmē paļauties un būt nekam.
04.02.2004 (18.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|