|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | NE viena atbilde | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Divas pasaules klusas un skaļas,
Un visos klausīties sen vairs nav vaļas...
Kaut kādā mistikā sevi var atrast,
Bet nevar pie daudzajiem attēliem pierast.
Kāpēc neatlaidīgi sevi mocīt un bakstīt,
Visu pareizo un nepareizo kopā saistīt?
Ja tas jau ir pašu cilvēcībā pateikts,
Lai cik arī ego būtu par to pārsteigts...
Tas ir tas ceļš ko meklējam sevī,
Dzīves laikā dvēseles spokus medīt.
Vai varbūt muļķība sausa,
Kas gaida lai to akli klausa?
To pareizi nepareizo atbilžu daudz,
Un visas ierasto dzīves ritmu jauc,
Liek dzīties pēc tā, kas tukšs un kas ļauns,
Bet sirds un veselais saprāts atpakaļ sauc.
09.02.2004 (18.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1489
Kopā:7617523
|
| |
| |
|