|
|
|
|
|
|
|
| | Draugam | Autors - Laura Rumbeniece
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dzīve bija laba –
Es par to nevarēju sūdzēties,
Bet dzīvē ienāci Tu,
Un es sāku dzīvot pa īstam.
Tā kļuva saulaina,
Man netrūka it nekā,
Tu – mana laime,
Dzīvē svarīgākā.
Bet laiki mainījās –
Citi mani piekrāpa,
Sirdi no krūtīm izrāva,
Un mani vienu atstāja.
Tu mani nāci mierināt,
Man savu laimi solīji.
Palīdzēji dzīvot, smaidīt,
Labus vārdus veltīji.
Tu esi manas dzīves jēga,
Tu liec man smaidīt laimes smaidu,
Vienīgā Tu atļauj man,
Būt man pašai…
Tādai kāda es esmu,
Laimīgai, smaidīgai,
Un ar dzīvi apmierinātai.
Būt pašai… (10.08.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|