|
|
 |
|
|
|
|
| | Vēstījums | Autors - Laura Rumbeniece
| | Komentāri (16) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atkal sēžu pie galda,
Rokā vectēva spalva.
Rakstu es mīļotai vēsti,
Tā būs laimes balva.
Sen viņa nav satikta,
Tāltālās zemēs tā mīt.
Drīz skanēs kāzu zvani,
Ciemos braukšu es drīz.
Vedīšu viņu uz mājām,
Sievas godā celšu to,
Mīlēšu stiprāk kā iepriekš,
Ziedošu dzīvi vienīgo.
Bērni mums būs vesels pulciņš,
Ceru, ka vairāk kā trīs.
Patīk man varena saime,
Dzimtas saknes neiznīks.
Bet, kamēr rakstu šo vēsti,
Mīļotā dzimtenē zied,
Gaida tā mani, pūru tā loka,
Lakstīgalas balsī dzied. (10.08.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|