|
|
|
|
|
|
|
| | Šonakt | Autors - Laura Rumbeniece
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tumša nakts, bet es gaidu Tevi,
Tu solīji atnākt, kad satumsīs.
Jau vējš nes Tavu silto elpu,
Un mēness rāda ceļu debesīs.
Kad esi klāt, tad saprotu,
Kamdēļ es šonakt neguļu,
Jo tā laime, kurā šonakt peldu –
Nav virs zemes lielāku baudu.
Mana roka, Tavā plaukstā,
Klusums apkārt – nav nekā,
Tava sirds tik tuvu manai,
Labi mums te divatā.
Zvaigznes mēmi noraugās uz zemi,
Un man šķiet, rīt dažas skums,
Jo tās zina, kad rīta sārtā krēslā,
Jāšķiras būs abiem mums.
Bet vēl mums priekšā gara nakts,
Kad citi guļ un nezin to,
Ko darām mēs šai puskrēslā,
Tie nezin pašu skumjāko.
Jo Dievs nav lēmis abiem mums,
Šo īso mūžu kopā nodzīvot,
Pats liktenis ir lēmis tā,
Ka mīlēt varam tikai slēpjot to. (10.08.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1283
Kopā:6130760
|
|
|
|