|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ar cilvēku notiek tikai tas, ko viņš pats pieļauj! | Autors - Lauris Krolis
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kas īsti ir cilvēks? Šis jautājums kā vējluktura neapslāpējamā liesma laužas cauri mūžības krēslai, neapdziest neskaitāmo likteņu un dzīvju jūras bangainajos viļņos. Ķīmisko elementu kopums, ar muskuļiem un miesu klāts laika un telpas okeānā dreifējoša kuģa vraks vai būtne ar primitīvām izdzīvošanas tieksmēm. Nē, noteikti kaut kas vairāk. Ir lietas, kas mūs paceļ pāri itin visai dzīvajai radībai. Augstāk ir tikai Radītājs, kurš mūs veidojis pēc sava ģīmja un līdzības... Apveltījis ar prātu, sirdsapziņu, paškontroli. Un ar iespēju daļēji attīstīt savu nepabeigto, arvien tapšanas stadijā esošo dzīvesstāstu. Ar varu veidot savu nākotni.
Pelēka pilsēta. Tumšas ēnas. Gluži kā ģeniālo holandiešu gleznotāju viduslaikos radītajos mākslas darbos. Šajā rutīnā slēpjas iespēja. Iespēja izmainīt savu vienmuļi mierīgo dzīves ritumu. Baisma iespēja. Es arvien esmu to turējis pienācīgā attālumā, nelaidis pār slieksni. Viņa man jau pāris reizes ir uzglūnējusi, taču es izrādījos veiklāks. Varbūt pašā pēdējā brīdī, bet tomēr es atvēru plakstus un ieraudzīju viņu savā priekšā. Bet citiem nav tā laimējies. Mans klasesbiedrs. Viņš lūkojās uz savu draugu, tā spožo velosipēdu, kas atšķīrās no paša tik sen iegūtā braucamrīka. Viņš traucās izrādīt savu varēšanu, pie asākā līkuma pat izvirzījās vadībā un tikai tad pamanīja sudrabotu vācu spēkratu. Par vēlu... Uzzibsnīja dzirksteļu lietus, ķermeni pāršalca sāpju vilnis. Tā laikam bija arī daudzsološā sportista karjera, kas šņāca ausīs, izkliedēdamās Visumā kā mikroskopiski zibens zibšņi. Sporta kluba daudzsološākā cerība. Ko nu vairs. Ar ieģipsētu kāju neesi vairs vieglatlēts. Lūk, ko paveica šī iespēja.
Bet var notikt arī savādāk. Jebkur. Darbā, mājās, atpūtas vietā. Par piemēru ņemsim diskotēku. Cik forši! Slavena grupa – pie mums! Autogrāfi, kopīgie foto! Svētlaime. Un tad vēl mūzika... Vienreizēja, lieliska, neatkārtojama. Gaismu efekti, dūmi, sirdi piepildošas vibrācijas. Jebkura tusiņu meklētāja sapnis. Nekam nevajadzēja noiet greizi. Ak, kas gan mūsu zēniem bija uznācis! Skatāmies – dejo viens dīvainis, flirtē ar Zani no ģimnāzijas. Viņai neviens no mums nav bijis pa prātam, kā nekā mums nav ne neizsmeļama zelta aka pagalmā, ne filozofu akmens pagalvī. Neteikšu, kā man, bet pārējiem zēniem tas trakoti kremta. Ko šis iedrošinās! Pats īsta niecība, bet met acis uz Zani, kas ir arī skolas dīdžeja un sabiedriskās dzīves virpuļviesuļa centra Āra māsa. Būs jāpārmāca. Es ar vēl dažiem, pieres saraukuši, stāvējām malā. Bet vairums “allaž aktīvo” gāja “triecienā.” Vispirms nicīgi vārdi, lamas, tad dūrēm arī deva vaļu. Pēkšņi svilpiens, un stāvoklis krasi mainījās. Mūsu pretiniekam ieradās papildspēki. Atbraukuši kopā ar mūziķiem. Viņiem nebija skaitliskais pārsvars, bet aukstais metāls pa rokai gan. To vakaru nekad neaizmirsīšu. Allaž atcerēšos, ka, ja toreiz būtu uzvarējusi saprāta balss, dzīve būtu gaišāka. Bet tagad... atliek noraudzīties uz pelēku, priedes skautu to dienu atgādinātāju, kas jau pāra rudeņus dus mierā sev iedalītā vietā.
Ir neskaitāmas dzīves situācijas, kurās viena vienīga doma bija izšķirošā baisas, svešādas nākotne priekškara pavēršanā. “Klausīt mammu vai izrādīties meitenēm.” “Laist vārdus gar ausīm vai sadod apmelotājiem, kā pienākas.” “Iet pa drošāku kvartālu vai taupīt laiku.” Ja vienmēr būtu izdarīta pareizā izvēle, daudz kas mūsu dzīvē paliktu pa vecam, aiztaupītos nebeidzamas vaimanu straumes un aizvainojuma asmeņi, kas plosa dvēseli. Taču mēs esam tikai cilvēki. Diemžēl... Ar savām vājībām, neapdomību, vēlēšanām. Nav manos spēkos diktēt citu ļaužu nākotni. Taču viņiem un jums visiem es varu teikt lūk ko: “Pirms rīkojieties, apsveriet iznākumu. Jūsu pašu spēkos ir ļaut likteņa raidītām bultām izpostīt savas dzīves vai aiziet pāri galvām. Kā klusēšana vērtīgāka par runāšanu, tā apdomāts lēmums pārāks par mirkļa impulsu. Vadiet savu mūžu kā kuģi pa pareizajām okeāna straumēm. Jo tas ir jūsu spēkos!"
(05.06.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
