|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atklātības dilemma | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kāds cenšas ieteikt man, ka kļūda manī skan,
Ka kļūdos uztverdams un daudz ko pārprasdams.
Ir grūti ticēt tam, tik vārdi ticēt kam -
Tā saka, atklādams, tu kļūsi iespējams.
Es esmu mācījies, ko dzīve deva ciest
Un zinu, atklāties, tur nevar sasteigties.
Bet viņa: "Pacenties no manis mācīties
Šai dzīvē atklāties un gūsi, nebrīnies!".
Ir apkārt pamatā tik draza negantā,
Ne vienmēr sāpīgā, bet grūti viltīgā.
Un kā tad noticēt uz vārda izteiktā,
Vai varu novērtēt, ja apkārt notiek tā.
Tu iedod atslēgas no sirds un dvēseles,
Bet atver ačteles - ir durvis izgāztas;
Tu sevi kaldējis priekš dzīves publikā
Un kāds te izbrīnās - nu kādēļ neticam.
Tik grūti cilvēkus ir sastapt patiesus,
Ja zini, pasaki, ja esi - pasmaidi...
21.05.2002
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
