|
|
 |
|
|
|
|
| | Lūzija* | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pasmējos par šo un to, bet padomāju, taisnība vien ir…
Pajokojos, pasmējos, patiesībā – ieskumos;
Negribējās atzīties, sāpēt sāp, bet izlikos.
Tā vien gadās atzīties, joku saulē ākstoties,
Tad vēl domā – nekļūdies, var būt atkal mainīsies.
Reizēm, zūdot ticībai, tam, ka viss ir kārtībā
Iešaubos un šaubībai ļauju lemt par labu tai.
Reizēm liekas, melojam to, ka dzīvi izbaudam,
Var būt tikai noticam ļoti skaistai *lūzijai.
Tā vien sevi paceļam, tur kur gribam, ieraugam,
Istenībā atveram mānu durvis pagrabam.
Tomēr gadās attapties, saņemt pļauku, atskurbties,
Varbūt tagad kļūdījies, nezinu, kur labums ies.
Gribējās tik iebilsties, dzīvē gadās uzstumties
Sapņu piļu nomalei, kura citkārt paslēpsies.
Jaušot to, kas taipusē, centies mazāk blandīties,
Ja nu pēkšņi satiksies, nāksies pārbūvēt, ja vien…
*Lūzija – Ilūzija, kuras dēļ mēs zaudējam.
04.06.2002 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|