 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Atklātības dilemma |
| Kāds cenšas ieteikt man, ka kļūda manī skan, Ka kļūdos uztverdams un daudz ko pārprasdams. Ir grūti ticēt tam, tik vārdi ticēt kam - Tā saka, atklādams, tu kļūsi iespējams. Es esmu mācījies, ko dzīve deva ciest Un zinu, atklāties, tur nevar sasteigties. Bet viņa: "Pacenties no manis mācīties Šai dzīvē atklāties un gūsi, nebrīnies!". Ir apkārt pamatā tik draza negantā, Ne vienmēr sāpīgā, bet grūti viltīgā. Un kā tad noticēt uz vārda izteiktā, Vai varu novērtēt, ja apkārt notiek tā. Tu iedod atslēgas no sirds un dvēseles, Bet atver ačteles - ir durvis izgāztas; Tu sevi kaldējis priekš dzīves publikā Un kāds te izbrīnās - nu kādēļ neticam. Tik grūti cilvēkus ir sastapt patiesus, Ja zini, pasaki, ja esi - pasmaidi... 21.05.2002 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |