|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Modernā slimība | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viens deva viņam muti, lai lamāt vārētu,
Viens deva viņam roku, lai sist tas varētu,
Un iedeva tam kājas, lai mīdīt varētu
Un arī domas deva, Lai ienīst varētu.
Tā vismaz likās viņam un tā tas darīja,
Par visiem saviem darbiem tas braši smaidīja.
Ar nemanāmu nazi tas visur iegrieza
Pa kādam autogrāfam un tas tam patika.
Ar muti deva vārdus, ko zeme nenesa,
Ar rokām kala dzelžus, kas citus nīdēja,
Ar kājām mina dārzus, ko citi audzēja,
Ar galvu kala plānus, kas citus valdīja.
Tik kabatā ka caurums, tas manīts nebija,
Ka sirdsapziņas valgums - tas bijis, izlija,
Un atmiņas kā saulriets bez pēdām pazuda,
Tās slimīgas kā degvīns, ko arī izdzēra.
11.02.02
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
