|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Modernā slimība | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viens deva viņam muti, lai lamāt vārētu,
Viens deva viņam roku, lai sist tas varētu,
Un iedeva tam kājas, lai mīdīt varētu
Un arī domas deva, Lai ienīst varētu.
Tā vismaz likās viņam un tā tas darīja,
Par visiem saviem darbiem tas braši smaidīja.
Ar nemanāmu nazi tas visur iegrieza
Pa kādam autogrāfam un tas tam patika.
Ar muti deva vārdus, ko zeme nenesa,
Ar rokām kala dzelžus, kas citus nīdēja,
Ar kājām mina dārzus, ko citi audzēja,
Ar galvu kala plānus, kas citus valdīja.
Tik kabatā ka caurums, tas manīts nebija,
Ka sirdsapziņas valgums - tas bijis, izlija,
Un atmiņas kā saulriets bez pēdām pazuda,
Tās slimīgas kā degvīns, ko arī izdzēra.
11.02.02
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1317
Kopā:6130794
|
| |
| |
|
Autori
