|
|
|
|
|
|
|
| | Globālais menedžments | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņi smaida, viņi gaida,
Meklē upurus un dod
Naivas cerības, kas valda,
Cerot naudu iemantot.
Acīs ugunis, kas baida,
Solot lielu laimi dot,
Sirdīs tikai sava laime,
Kaut gan paši melos smok.
Nesniedzamās laimes salas
Laiž kā pīles nesarkstot,
Vēlas tikt pie vieglas naudas,
Var būt dos to iemantot.
Prāts man arī brīžiem mulsis,
Tomēr saka - nejoko,
Reiz pa reizei prātam klausot,
Nolemju es - nost ar TO.
Dilemma ir pati tāda -
Šaubas vienmēr paliekot...
Tomēr pirmo reizi mūžā
Ļauju vaļu nojausmai.
KRĀPŠANA MUMS ŠODIEN VALDA,
KOMERCIJA VISUR SALDA -
PARAZĪTI JAKĀS SKAISTĀS
MENEDÝERU VĀRDOS LAISTĀS.
11.02.02 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|