 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Modernā slimība |
| Viens deva viņam muti, lai lamāt vārētu, Viens deva viņam roku, lai sist tas varētu, Un iedeva tam kājas, lai mīdīt varētu Un arī domas deva, Lai ienīst varētu. Tā vismaz likās viņam un tā tas darīja, Par visiem saviem darbiem tas braši smaidīja. Ar nemanāmu nazi tas visur iegrieza Pa kādam autogrāfam un tas tam patika. Ar muti deva vārdus, ko zeme nenesa, Ar rokām kala dzelžus, kas citus nīdēja, Ar kājām mina dārzus, ko citi audzēja, Ar galvu kala plānus, kas citus valdīja. Tik kabatā ka caurums, tas manīts nebija, Ka sirdsapziņas valgums - tas bijis, izlija, Un atmiņas kā saulriets bez pēdām pazuda, Tās slimīgas kā degvīns, ko arī izdzēra. 11.02.02 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |