|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Fotogrāfija ar māti un ābeli | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nav gudrības manī,
Vien pusvārdā aprāvies stāsts
Un māte, kam dzīvot
Šim brīdim, lai silts būtu glāsts.
Tur, ābelei smagums
Līkst zaros kā ābolu simts.
Ar grozu uz mājām
Pret kalnu tavs gājums tik rimts.
Tāds redzīgums pēkšņi
Šo dvēseļu aklumu jož.
Par esībām visām
Šis mirklis kalts dvēselē spožs.
Uz debesu dzīlēm,
Kur kalni iekš mākoņiem stīdz,
Lūdz apziņas kriksi
No mūžības sirds paņemt līdz.
(23.09.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1019
Kopā:6823301
|
| |
| |
|
Autori
