|
|
|
|
|
|
|
| | Taisnā vīle (tas, ko mīli) | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tad, kad beigsies tas, ko mīli,
Paņemsi tu taisnu vīli.
Bumbas ārdīs valstis, zemes –
Vedīs taka tev virs debess.
Beigsies dziņas, pieķeršanās –
Debess pļavas ver, kur ganās
Eņģeļi un arī velni –
Māņticīgo māņi melni.
Glābties, izdzīvot tev dabā –
Katram dārga sava naba.
Datus neliec zibatmiņā,
Dievs kad klāt un viss ir viņā.
Upe pilna tukšu flešu,
Piebāzis Viņš pilnu ķešu –
Tie ir tā kā desu ādas,
Kuros grēki bij, kā rādās.
Paņemsi tu taisnu vīli,
Nebeigsies vien tas, ko mīli –
Neizsakāmais kā gaisma
Uzveiks bojāejas baismu! (26.09.2022) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|