|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laikmets | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kur palika ozola zīles trīs, lapotais zars.
Pie apvāršņa laikmets zvēr vājprātā totalitārs.
Kur cilvēks un rāmums. Vai brīvības alkas jau ciet.
Nav cilvēka, miera, nav ceļa, kur svilpojot iet.
Kas debesis devis man. Vai viņam pateicies es.
Bez viņa man neklājas raudāt pēc šīs pasaules.
Un sapnis, kas liels, nepiepildījies, neuzplauks rīt.
Ja dzīvē nav eņģeļu, vai tādi baznīcās mīt.
Un kamēr te sēžu ar tekstiem šiem siltumā pikts,
Pār citiem jau simtkārt gulst nāve vai liktenis slikts.
Par veiksmīgu sevi kad nosauc, tad paliek tev kauns,
Jo paēdis esi, un gadījies nav nekas ļauns.
Lai kāds tituls rotātu tevi, ak, nabag vai ser,
Tu dzīvo pa īstam, pa īstam ja debesis ver,
Ar kājām pie zemes, kas mirstīgam lielākais zelts.
Tev pieder vēl Kandavas ozolzars ģerbonī celts.
(21.09.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2438
Kopā:7229408
|
| |
| |
|
Autori
