|
|
 |
|
|
|
|
| | Pirmslevitācijas dzejolītis | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Raudot asinis mēs šodien smejamies...
Ir uzvārdi tiem zīmīgi, kaut arī
Līdz galam viņi taču nav kā mēs –
Kad kodolvilnī beigsies “slāvu” kariņš,
Tad visas tautas kopā levitēs.
Un nebūs vairs, kas dalīs māņu šķirās,
Jo Kunga ģīmī radīti tak mēs –
Ne slepkavās, ne varoņos, kas mira.
Ne vegānos, ne gejos, lesbietēs.
Vai ātri dzist vai šausmās noskatīties,
Kā trakie postā zemeslodi dzīs,
Bet var jau būt – karš jokā pārvērtīsies,
Jo normālie vēl lietas izmainīs… (04.03.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
UK-rainis (viesis) (13.04.2022, 17:16)Spēku un izturību Ukrainai. Ar slavu vien tālu netikt. :DLjurbenjaaks (viesis) (11.03.2022, 18:37)Slava Ukrainai!bez smecera (19.01.2022, 19:50)Veco laiku dzejnieki tādi smalkāki un izvērstāki bija, inteliģence nāca no laukiem un bija daudzskaitlīgāka nekā tagad. Iespējams, arī aktīvāka. Dzīves sūruma izpratne "Atraitnes dēlā",...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|