|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pirmslevitācijas dzejolītis | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Raudot asinis mēs šodien smejamies...
Ir uzvārdi tiem zīmīgi, kaut arī
Līdz galam viņi taču nav kā mēs –
Kad kodolvilnī beigsies “slāvu” kariņš,
Tad visas tautas kopā levitēs.
Un nebūs vairs, kas dalīs māņu šķirās,
Jo Kunga ģīmī radīti tak mēs –
Ne slepkavās, ne varoņos, kas mira.
Ne vegānos, ne gejos, lesbietēs.
Vai ātri dzist vai šausmās noskatīties,
Kā trakie postā zemeslodi dzīs,
Bet var jau būt – karš jokā pārvērtīsies,
Jo normālie vēl lietas izmainīs…
(04.03.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (03.02.2023, 15:48)Kurš vairs dzejai guni kur? Tā vien Šišlo jāuztur. Lai neviens te nekļūst pikts - dzeju glābt nav nekas slikts! :)Ljurbenjaaks (viesis) (01.02.2023, 15:41)Šišlo viens te ņemas. Kur pārējie dzejnieki?bez smecera+ (viesis) (19.08.2022, 15:41)Ķirmji nu mēs dzejas sijām, aizmirstajām melodijām. Reiz mēs tikumīgi bijām, stāvējām pret perversijām. Gars ir maize sirdīm trijām; paši cepam, paši rijam! :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
