|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gadu tāles atklāja man taku | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Gadu tāles atklāja man taku,
Kuru vienam šodien nākas iet.
Skumjās pateikts viss, ko nepasaku,
Kad pēc mīlas ilgojos mazliet.
Taisnība, ka taka katram sava,
Un vien retās līdztekus grib plūst.
Divu ziedu vienādu nav pļavā,
Kurai pāri vējš nu ņemas pūst.
Lido putekšņi uz kādu sirdi –
Mazākais, ko otram spēju nest.
Atplaukstot tā teiks man: “Vai tu dzirdi?
Vējam vientuļos tīk kopā vest.”
Strautā spoguļojas divas sejas –
Viena īsta, otra tikai māns.
Izbeigsies reiz apmātībai dejas,
Ledus salūzīs kā ēna plāns?
Takas aizaugs nātrēm, paliks salas –
Uzkalni, kur slejas pilsdrupas.
Gaudu dzejoļiem vēl neredz gala –
Dzejots vēl ir maz, pavisam maz.
Izpļaut varu es vēl taku tīru,
Cauri biezokņiem kad manī nāc.
Daudz ir krietnu sievu, daudz ir vīru,
Kuru sirdsapziņai ļaujas prāts.
Gadu tāles atklāt alkst man takas,
Kuras vienam šodien neizbrist.
Smiekli pateiks to, ko nepasaku,
Kad no mīlas dzimt un mīlā dzist.
(22.02.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (03.02.2023, 15:48)Kurš vairs dzejai guni kur? Tā vien Šišlo jāuztur. Lai neviens te nekļūst pikts - dzeju glābt nav nekas slikts! :)Ljurbenjaaks (viesis) (01.02.2023, 15:41)Šišlo viens te ņemas. Kur pārējie dzejnieki?bez smecera+ (viesis) (19.08.2022, 15:41)Ķirmji nu mēs dzejas sijām, aizmirstajām melodijām. Reiz mēs tikumīgi bijām, stāvējām pret perversijām. Gars ir maize sirdīm trijām; paši cepam, paši rijam! :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
