|
|
 |
|
|
|
|
| | Ogle mūžības pievārtē | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Arvien tālāk no uguns kad kāpies,
Arvien biezākā tumsā tu stiedz,
Tomēr nav tāda, kurš liesmas apiet,
Un nav varas, kas gaismu just liedz.
Cilvēks dzīvo slēgts ēnās, kur pinas
Visu mūžu, vai jauns ir vai vecs,
Jo par stipru deg uguns, ko zina
Valdīt, radināt varbūt vien rets.
Arī man ēnu apburtā lokā
Tīras uguns un mošanās bail.
Esmu ogle, kas burvim vēl rokā
Slēpta mūžības pievārtē gail. (05.03.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
bez smecera (03.02.2023, 15:48)Kurš vairs dzejai guni kur? Tā vien Šišlo jāuztur. Lai neviens te nekļūst pikts - dzeju glābt nav nekas slikts! :)Ljurbenjaaks (viesis) (01.02.2023, 15:41)Šišlo viens te ņemas. Kur pārējie dzejnieki?bez smecera+ (viesis) (19.08.2022, 15:41)Ķirmji nu mēs dzejas sijām, aizmirstajām melodijām. Reiz mēs tikumīgi bijām, stāvējām pret perversijām. Gars ir maize sirdīm trijām; paši cepam, paši rijam! :D
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|