|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pirms ausmas | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Visklusāk ir, kad tumsa aizver spārnus –
Tāds klusums baiss, pirms rītausmas kas nāk.
Kad mirkļi asiņainiem nažiem griezās,
Tu nezināji, ka būs savādāk.
Un tikpat nepieredzēta nāks gaisma,
Kā baltums neskarams un uzvarošs.
Tad mirkļus zelta otām varavīksnē
Un dzīvē gleznotājs drīz iecels drošs.
Jo nebija nekas no visa zudis –
Tas šķitums vien un greizu acu māns.
Tu esi soļa tālumā līdz saulei,
Ko dzelmes atbrīvos un okeāns.
Ar pirmreizības pumpuriem plauks laime,
Kaut visu mūžību tai pasargāt.
Tam vārdu daudz. Par savējo ņem vienu
Un slavē Augstāko, kurš stāv tev klāt.
(17.02.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (03.02.2023, 15:48)Kurš vairs dzejai guni kur? Tā vien Šišlo jāuztur. Lai neviens te nekļūst pikts - dzeju glābt nav nekas slikts! :)Ljurbenjaaks (viesis) (01.02.2023, 15:41)Šišlo viens te ņemas. Kur pārējie dzejnieki?bez smecera+ (viesis) (19.08.2022, 15:41)Ķirmji nu mēs dzejas sijām, aizmirstajām melodijām. Reiz mēs tikumīgi bijām, stāvējām pret perversijām. Gars ir maize sirdīm trijām; paši cepam, paši rijam! :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
