|
|
|
|
|
|
|
| | Pirms ausmas | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Visklusāk ir, kad tumsa aizver spārnus –
Tāds klusums baiss, pirms rītausmas kas nāk.
Kad mirkļi asiņainiem nažiem griezās,
Tu nezināji, ka būs savādāk.
Un tikpat nepieredzēta nāks gaisma,
Kā baltums neskarams un uzvarošs.
Tad mirkļus zelta otām varavīksnē
Un dzīvē gleznotājs drīz iecels drošs.
Jo nebija nekas no visa zudis –
Tas šķitums vien un greizu acu māns.
Tu esi soļa tālumā līdz saulei,
Ko dzelmes atbrīvos un okeāns.
Ar pirmreizības pumpuriem plauks laime,
Kaut visu mūžību tai pasargāt.
Tam vārdu daudz. Par savējo ņem vienu
Un slavē Augstāko, kurš stāv tev klāt. (17.02.2022) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1635
Kopā:6121804
|
|
|
|