|
|
 |
|
|
|
|
| | Pirms ausmas | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Visklusāk ir, kad tumsa aizver spārnus –
Tāds klusums baiss, pirms rītausmas kas nāk.
Kad mirkļi asiņainiem nažiem griezās,
Tu nezināji, ka būs savādāk.
Un tikpat nepieredzēta nāks gaisma,
Kā baltums neskarams un uzvarošs.
Tad mirkļus zelta otām varavīksnē
Un dzīvē gleznotājs drīz iecels drošs.
Jo nebija nekas no visa zudis –
Tas šķitums vien un greizu acu māns.
Tu esi soļa tālumā līdz saulei,
Ko dzelmes atbrīvos un okeāns.
Ar pirmreizības pumpuriem plauks laime,
Kaut visu mūžību tai pasargāt.
Tam vārdu daudz. Par savējo ņem vienu
Un slavē Augstāko, kurš stāv tev klāt. (17.02.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
UK-rainis (viesis) (13.04.2022, 17:16)Spēku un izturību Ukrainai. Ar slavu vien tālu netikt. :DLjurbenjaaks (viesis) (11.03.2022, 18:37)Slava Ukrainai!bez smecera (19.01.2022, 19:50)Veco laiku dzejnieki tādi smalkāki un izvērstāki bija, inteliģence nāca no laukiem un bija daudzskaitlīgāka nekā tagad. Iespējams, arī aktīvāka. Dzīves sūruma izpratne "Atraitnes dēlā",...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|