|
|
 |
|
|
|
|
| | Tev dota ir tikai šī diena | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tev dota ir tikai šī diena,
Šis mirklis, ko divēji jūti:
Tu izredzēts esi kam vieglam,
Bet trauksmes zvans zvana tik grūti.
Sirds normālus vārdus iekš dzejas
Liek kopā kā pasaulei sijas.
Šai “namā” bars jukušo prātā
Nes postažu un represijas.
Jel nelaid tos tuvumā slieksnim,
Ar suņiem un saulstariem rīdi,
Un tici, ka nakts murgu pilnā
Šeit kavējas vien mazu brīdi.
Tiem nerūp, lai vesels tu būtu,
Bet melīgas līknes par kaitēm.
Lai pamati pasaulei grūtu
Un cilvēku ciešajām saitēm.
Par dzīvību, brīvību, mieru
Es izvēlos dzejoļos karot.
Par mīlu, par zemīti svēto,
Ko asinis svešās grib varot.
Ja nogurums vajā un laupa
Tev spēkus, tad zvaigznēs to sūti.
Tev dota ir tikai šī diena,
Šis mirklis, ko divēji jūti. (11.02.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
bez smecera (03.02.2023, 15:48)Kurš vairs dzejai guni kur? Tā vien Šišlo jāuztur. Lai neviens te nekļūst pikts - dzeju glābt nav nekas slikts! :)Ljurbenjaaks (viesis) (01.02.2023, 15:41)Šišlo viens te ņemas. Kur pārējie dzejnieki?bez smecera+ (viesis) (19.08.2022, 15:41)Ķirmji nu mēs dzejas sijām, aizmirstajām melodijām. Reiz mēs tikumīgi bijām, stāvējām pret perversijām. Gars ir maize sirdīm trijām; paši cepam, paši rijam! :D
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|