|
|
 |
|
|
|
|
| | Tāda dabai balss | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sakrokotā plauksta
Tā kā roze vīst.
Krūtīs sirds vēl auksta,
Kura nesadzīst.
Rudens sadzeļ lapas,
Domas maldi dzeļ.
Nav, kas masu kapam
Pieminekli ceļ.
Atsedz miglas autu
Aplams spoguļtēls,
Murmulē par tautu,
Ka tai laiks ir vēls.
Vai vien viņas sirdī
Zeme nāvē stingst?
Tā kā asinspirtī
Zvaigznes dziestot džinkst.
Aiziešanas zīme
Atnācējā mīt –
Mana jaunā rīme
Salnai nagos krīt.
Bezgalības mijas –
Kur gan sākums, gals?
Būs kā vienmēr bijis –
Tāda dabai balss. (26.10.2021) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|