|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad kapsētā eju | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No naivajiem laikiem man dvēseles blakām,
Kad kapsētā eju pa smilšainām takām.
Un smagums uz brīdi kļūst viegls un gaist –
Kā baloža spārniem balts debesīs laists.
Nav vietas uz zemes ne mīlai ne priekam –
Šie jēdzieni pieder vien izstumtam, liekam,
Kam patīk pie mirušiem ciemoties iet,
Par zudušo godību asaras liet.
Kurp dzīvie kā apmāti diendienā traucas?
To vienkāršums koķets – par kaiti tas saucas.
To valoda tukšums, ko aizkodē bars –
Ne sirds krūtīs tādiem, ne līdzjūtīgs gars.
Nav kameru acu, nav lāzera staru –
Šeit pēdējā pietura, stāties kur varu.
Miers dīvains un sapnis, ko piepildīt man,
Jo sniedzams vēl zvaigznājs. Jā, sniedzams ir gan!
(18.12.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
ZARNU_MAISS (viesis) (23.09.2023, 11:48)Nu, dzejdari, plaģiāti un citi mākslinieki !! Kas jauns jūsu gara darbos?! Vai cīņa pret negatīvajām enerģijām turpinās !! Redzu, ka vāji, pat ļoti vāji tā notiek un tas ir nepiedodami !!
Ilgus...Ješka (viesis) (28.07.2023, 15:08)Nu, ko klusē !!! Dzejo, raksti lugas, stāstus, romānus vai kaut vai komentārus !!! :))) :D :)))Ješka (viesis) (24.05.2023, 15:16)Kāpēc pats neko neraksti , bet tikai ļurbojies !!! :)))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1143
Kopā:5882105
|
| |
| |
|
Autori
