|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad kapsētā eju | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No naivajiem laikiem man dvēseles blakām,
Kad kapsētā eju pa smilšainām takām.
Un smagums uz brīdi kļūst viegls un gaist –
Kā baloža spārniem balts debesīs laists.
Nav vietas uz zemes ne mīlai ne priekam –
Šie jēdzieni pieder vien izstumtam, liekam,
Kam patīk pie mirušiem ciemoties iet,
Par zudušo godību asaras liet.
Kurp dzīvie kā apmāti diendienā traucas?
To vienkāršums koķets – par kaiti tas saucas.
To valoda tukšums, ko aizkodē bars –
Ne sirds krūtīs tādiem, ne līdzjūtīgs gars.
Nav kameru acu, nav lāzera staru –
Šeit pēdējā pietura, stāties kur varu.
Miers dīvains un sapnis, ko piepildīt man,
Jo sniedzams vēl zvaigznājs. Jā, sniedzams ir gan!
(18.12.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1224
Kopā:7008555
|
| |
| |
|
Autori
