|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad kapsētā eju | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No naivajiem laikiem man dvēseles blakām,
Kad kapsētā eju pa smilšainām takām.
Un smagums uz brīdi kļūst viegls un gaist –
Kā baloža spārniem balts debesīs laists.
Nav vietas uz zemes ne mīlai ne priekam –
Šie jēdzieni pieder vien izstumtam, liekam,
Kam patīk pie mirušiem ciemoties iet,
Par zudušo godību asaras liet.
Kurp dzīvie kā apmāti diendienā traucas?
To vienkāršums koķets – par kaiti tas saucas.
To valoda tukšums, ko aizkodē bars –
Ne sirds krūtīs tādiem, ne līdzjūtīgs gars.
Nav kameru acu, nav lāzera staru –
Šeit pēdējā pietura, stāties kur varu.
Miers dīvains un sapnis, ko piepildīt man,
Jo sniedzams vēl zvaigznājs. Jā, sniedzams ir gan!
(18.12.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ješka (viesis) (24.05.2023, 15:16)Kāpēc pats neko neraksti , bet tikai ļurbojies !!! :)))James Hinson (viesis) (23.03.2023, 14:40)Mēs piedāvājam visu veidu aizdevumus ar līdz pat 2% procentu likmi. Es piedāvāju plašu finanšu pakalpojumu klāstu, kas ietver: biznesa plānošanu, tirdzniecības un attīstības finansēšanu,...bez smecera (03.02.2023, 15:48)Kurš vairs dzejai guni kur? Tā vien Šišlo jāuztur. Lai neviens te nekļūst pikts - dzeju glābt nav nekas slikts! :)
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
