|
|
 |
|
|
|
|
| | Rudens ceļa domas | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pieskaros upei un akmeņiem klusiem –
Tie ir kā cilvēki filmā bez skaņas.
Skaļa vēl gaisma, kas uztur pie debess,
Spriegota katra man dvēselē maņa.
Minos caur rudeni, noslēpums dabā –
Visur šie nupat kā dzimušie skati.
Reti spēks pieaug no tīrā un labā –
Mans rudens ritenis nu kaujas rati.
Dzīvēs kaut miljoniem, simtiem vai piecās,
Nepārstāj ilgoties cilvēks un tiecas.
Ja arī tuksnesis dzīvībā triektos,
Palma es oāzē – pāri tev liektos. (15.10.2021) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|