|
|
|
|
|
|
|
| | Rudens ceļa domas | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pieskaros upei un akmeņiem klusiem –
Tie ir kā cilvēki filmā bez skaņas.
Skaļa vēl gaisma, kas uztur pie debess,
Spriegota katra man dvēselē maņa.
Minos caur rudeni, noslēpums dabā –
Visur šie nupat kā dzimušie skati.
Reti spēks pieaug no tīrā un labā –
Mans rudens ritenis nu kaujas rati.
Dzīvēs kaut miljoniem, simtiem vai piecās,
Nepārstāj ilgoties cilvēks un tiecas.
Ja arī tuksnesis dzīvībā triektos,
Palma es oāzē – pāri tev liektos. (15.10.2021) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1564
Kopā:6121733
|
|
|
|