 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Tāda dabai balss |
| Sakrokotā plauksta Tā kā roze vīst. Krūtīs sirds vēl auksta, Kura nesadzīst. Rudens sadzeļ lapas, Domas maldi dzeļ. Nav, kas masu kapam Pieminekli ceļ. Atsedz miglas autu Aplams spoguļtēls, Murmulē par tautu, Ka tai laiks ir vēls. Vai vien viņas sirdī Zeme nāvē stingst? Tā kā asinspirtī Zvaigznes dziestot džinkst. Aiziešanas zīme Atnācējā mīt – Mana jaunā rīme Salnai nagos krīt. Bezgalības mijas – Kur gan sākums, gals? Būs kā vienmēr bijis – Tāda dabai balss. |
| (26.10.2021) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |