|
|
 |
|
|
|
|
| | Skārdi un lūžņi (35 rindiņas) | Autors - Aleksandrs Leicers
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Skārdi un lūžņi
Uz kalna rietumu malas
Netraucē saulrieta staram.
Man bija saruna.
Nu, ne jau piederēja.
Biju tās īrnieks uz mirkli,
Mēs saderējām.
Ar Vienu Otru blakusvāģi
Par vārdiem runājām.
Silda atmosfēras tropu slāņi.
Lūžņu kalna mohikāņi.
Cik vārdus sarunā
Vajag, lai smietos,
Ja mēģinām izņemt liekos?
Pēc tam, kad sasniegts ir
Augstākais punkts,
Vārdu spēks dalās uz pusi.
Cik vajag, lai smietos?
Maz, tad vairāk līdz brīdim,
Kad smiekli ir klusi.
Viens Otrs liek likmi,
Cik vajag stāstam?
Es – cik baumām?
Viņš – cik lāstam?
Un reizēm vārdi top lūžņi,
Tie dzīvo ap rietumu malu.
Par pāris derību likmēm,
Piedzīvo vientuļu galu.
Es jautāju, cik vajag sāpēm?
Skumjām, kas tevī, nevis no ārienes.
Mēs sēdējām.
Šoreiz bez vārdiem.
Starp skārdiem uz rietumu pusi.
Jo es sapratu, un viņš saprata,
Ka var sāpēt pavisam klusi. (15.09.2020) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|