|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Skārdi un lūžņi (35 rindiņas) | Autors - Aleksandrs Leicers
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Skārdi un lūžņi
Uz kalna rietumu malas
Netraucē saulrieta staram.
Man bija saruna.
Nu, ne jau piederēja.
Biju tās īrnieks uz mirkli,
Mēs saderējām.
Ar Vienu Otru blakusvāģi
Par vārdiem runājām.
Silda atmosfēras tropu slāņi.
Lūžņu kalna mohikāņi.
Cik vārdus sarunā
Vajag, lai smietos,
Ja mēģinām izņemt liekos?
Pēc tam, kad sasniegts ir
Augstākais punkts,
Vārdu spēks dalās uz pusi.
Cik vajag, lai smietos?
Maz, tad vairāk līdz brīdim,
Kad smiekli ir klusi.
Viens Otrs liek likmi,
Cik vajag stāstam?
Es – cik baumām?
Viņš – cik lāstam?
Un reizēm vārdi top lūžņi,
Tie dzīvo ap rietumu malu.
Par pāris derību likmēm,
Piedzīvo vientuļu galu.
Es jautāju, cik vajag sāpēm?
Skumjām, kas tevī, nevis no ārienes.
Mēs sēdējām.
Šoreiz bez vārdiem.
Starp skārdiem uz rietumu pusi.
Jo es sapratu, un viņš saprata,
Ka var sāpēt pavisam klusi. (15.09.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|