|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ievas | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad noziedēs sniegbaltās ievas,
Mēs sēdēsim jūrmalā uz kraujas,
Šūposim kājas, mīsim smaidus
Un skaitīsim kliedzošās kaijas.
Tavas acis tik dūmakaini zilas
Kā padebess pirms lietus- noslēpumā tītas,
Ka atzīties bīstos, ka vēl alkstu
Pēc vasaras karstas un kairas...
Es nedzirdu dauzāmies Tavu sirdi,
Bet Tevi nodod Tava straujā dvaša:
Ievu ziediem tik reibinoša ir smarža,
Kāpēc gan to ogas tik sīvas?
Šobrīd par skaļu kliedz kaijas.
Bet te esi Tu un esmu es,
Te ir Tava un mana sirds,
Kas viena otru dzird.
Jūra ir mums miera osta.
Tā nemēdz būt skopa.
Virs tās izklīst skumjas.
Pār to izlīst sāpes.
Kad vairs nevirmos gaisā smaržas
Kā tveicīgās dienās no ievām,
Mēs sarkdami reibsim viens no otra
vien no skatieniem ko mijām.
(12.05.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1951
Kopā:6674062
|
| |
| |
|
Autori
