|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ievas | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad noziedēs sniegbaltās ievas,
Mēs sēdēsim jūrmalā uz kraujas,
Šūposim kājas, mīsim smaidus
Un skaitīsim kliedzošās kaijas.
Tavas acis tik dūmakaini zilas
Kā padebess pirms lietus- noslēpumā tītas,
Ka atzīties bīstos, ka vēl alkstu
Pēc vasaras karstas un kairas...
Es nedzirdu dauzāmies Tavu sirdi,
Bet Tevi nodod Tava straujā dvaša:
Ievu ziediem tik reibinoša ir smarža,
Kāpēc gan to ogas tik sīvas?
Šobrīd par skaļu kliedz kaijas.
Bet te esi Tu un esmu es,
Te ir Tava un mana sirds,
Kas viena otru dzird.
Jūra ir mums miera osta.
Tā nemēdz būt skopa.
Virs tās izklīst skumjas.
Pār to izlīst sāpes.
Kad vairs nevirmos gaisā smaržas
Kā tveicīgās dienās no ievām,
Mēs sarkdami reibsim viens no otra
vien no skatieniem ko mijām.
(12.05.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2595
Kopā:6108927
|
| |
| |
|
Autori
