|
|
|
|
|
|
|
| | Stiprākās zāles virs zemes | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Laikmets klāt, man dažreiz liekas,
Kad dižais viss sen izdomāts.
Kaut cits ar citu gudrie tiekas,
Tiem dzīlēs ienirt neļauj prāts.
Uzpeld vēsture, zib skati,
Un domas sevi atgremo.
Pat saule zilgmē tāda pati,
Jo troksnis nozog sapņoto.
Gaisma sirmo tumsas skauta,
Bet sirdi inerce vien dzen.
Kvern nāve tur, kur valsts un tauta,
Melns vergu koris himnu sten.
Pienāk gals bez vārda, glāsta,
Un nesaukts ligzdās olas dēj.
Par stilu perverso mums stāsta
Ar tūkstoš mutēm nodevējs.
Piecelties, lai dziedē debess,
Ļaut patiesībai krūtīs augt –
Nav zāļu stiprāku virs zemes,
Kā mīlestību dzīvu saukt. (11.05.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|