 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Ievas |
| Kad noziedēs sniegbaltās ievas, Mēs sēdēsim jūrmalā uz kraujas, Šūposim kājas, mīsim smaidus Un skaitīsim kliedzošās kaijas. Tavas acis tik dūmakaini zilas Kā padebess pirms lietus- noslēpumā tītas, Ka atzīties bīstos, ka vēl alkstu Pēc vasaras karstas un kairas... Es nedzirdu dauzāmies Tavu sirdi, Bet Tevi nodod Tava straujā dvaša: Ievu ziediem tik reibinoša ir smarža, Kāpēc gan to ogas tik sīvas? Šobrīd par skaļu kliedz kaijas. Bet te esi Tu un esmu es, Te ir Tava un mana sirds, Kas viena otru dzird. Jūra ir mums miera osta. Tā nemēdz būt skopa. Virs tās izklīst skumjas. Pār to izlīst sāpes. Kad vairs nevirmos gaisā smaržas Kā tveicīgās dienās no ievām, Mēs sarkdami reibsim viens no otra vien no skatieniem ko mijām. |
| (12.05.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |