|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laiks | | Ievietojis: Sladzevska |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man skumjas ar laimi mijās.
Kur esi tu, kas manas asaras sijās?
Un kas vērsies, mana smaida vīzijās?
Es raudāt varu, smieties varu.
Bet vēl nelemšu, ko lai es daru.
Jo tas ir mans prieks, mana brīvība
Kad domās es slīkstu, mani sagrauj dzīvība.
Es peldu, caur sapņiem un murgiem
Caur' jautājumiem, smagajiem tiem.
Tiem kas liek just,
Tiem kas liek man, pamazām zust.
Kur ir tavi soļi, aiz loga rūts?
Kur ir tavas rokas? Ne te, uz manas krūts.
Kur ir tie skūpsti, kas noslēpuma miglā tīti?
Šie pirksti mūsu, kas reiz kopā bij' vīti?
Kur ir tie zālē, pilieni rasas,
Kuri laiku zog, skaita sekundes asas?
Šie īsie mirkļi, kas doti ir mums
Tie ir mūsu brīvība, mūsu cietums.
Un kā vējš, tie garām traucas
Līdz' parauj domas, kas galvā jaucas.
Tik žēl, ka naktī stundas tik maz...
(23.07.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1490
Kopā:7251998
|
| |
| |
|
Autori
