|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mūžīgais vientuļnieks | | Ievietojis: Sladzevska |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cilvēki saka
Ka pasaulē vieta ir visiem.
Viņi saka to,
Ko pieņemts ir teikt.
Pieņemts ir melot,
Pieņemts ir cerēt.
Pieņemts ir liekuļot
Un ilūzijas lolot.
Bet ko darīt mums?
Kam sen jau mirušas
Ir cerības?
Dzīvot dienas
Ar dvēseles alkām.
Ar alkām pēc prāta,
Kas saprast mūs spētu.
Sirdi kas pieņemtu
Asaras mūsu.
Kas roku sniegtu
Un skumtu mums līdz.
Bet naivi ir cerēt
Kaut mēs to daram.
Jo ar katru reizi
Šīs rūgtās ilgas,
Jaunas plaisas
Tās sirdī taisa.
Un nākamo vilšanos gaidot
Klusi jo klusi
Lēni mēs mirstam.
(04.07.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1709
Kopā:6119781
|
| |
| |
|
Autori
