 (www.feini.lv) |
| Sladzevska : Laiks |
| Man skumjas ar laimi mijās. Kur esi tu, kas manas asaras sijās? Un kas vērsies, mana smaida vīzijās? Es raudāt varu, smieties varu. Bet vēl nelemšu, ko lai es daru. Jo tas ir mans prieks, mana brīvība Kad domās es slīkstu, mani sagrauj dzīvība. Es peldu, caur sapņiem un murgiem Caur' jautājumiem, smagajiem tiem. Tiem kas liek just, Tiem kas liek man, pamazām zust. Kur ir tavi soļi, aiz loga rūts? Kur ir tavas rokas? Ne te, uz manas krūts. Kur ir tie skūpsti, kas noslēpuma miglā tīti? Šie pirksti mūsu, kas reiz kopā bij' vīti? Kur ir tie zālē, pilieni rasas, Kuri laiku zog, skaita sekundes asas? Šie īsie mirkļi, kas doti ir mums Tie ir mūsu brīvība, mūsu cietums. Un kā vējš, tie garām traucas Līdz' parauj domas, kas galvā jaucas. Tik žēl, ka naktī stundas tik maz... |
| (23.07.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |