|
|
 |
|
|
|
|
| | Mana sirds tic | | Ievietojis: basite | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mūsu acis vien īsu mirkli tikās,
bet likās - jau mūsu dvēseles tikās.
To neviens toreiz neredzēja
un neviens to neuzzinās.
Es klusēju un nesaku neko,
ja kāds pēc tevis taujā,
lai iziet laukā, lai redz pats
kā zvaigznes šonakt zaigo
pateicībā man par noklusēto
un par mums abiem vien zināmo:
reiz viss skaistais mūžībai piederēs
un, zvaigznes krītot, ik sapni piepildīs.
Tad tu nāksi vēlreiz - sirds mana tic.
Tikai citāds - tu būsi kāds cits.
Tikai tavas acis un roku pieskāriens -
Tās būs tavas, tas būs tas pats. (26.05.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2291
Kopā:6836170
|
|
|
|