 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Mana sirds tic |
| Mūsu acis vien īsu mirkli tikās, bet likās - jau mūsu dvēseles tikās. To neviens toreiz neredzēja un neviens to neuzzinās. Es klusēju un nesaku neko, ja kāds pēc tevis taujā, lai iziet laukā, lai redz pats kā zvaigznes šonakt zaigo pateicībā man par noklusēto un par mums abiem vien zināmo: reiz viss skaistais mūžībai piederēs un, zvaigznes krītot, ik sapni piepildīs. Tad tu nāksi vēlreiz - sirds mana tic. Tikai citāds - tu būsi kāds cits. Tikai tavas acis un roku pieskāriens - Tās būs tavas, tas būs tas pats. |
| (26.05.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |