|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sejas | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Katrā ceļa grambā, katrā akmenī,
Atrotītā piedurknē, segas stūrītī,
Katrā rudens lapā, koka dobumā -
Visur sejas redzu šajā mijkrēslī.
Sasmaidās un zvēro, riņķus griež un iet.
Ja tās runāt iesāktu, jumts man brauktu ciet.
Miljards acu pieder veļiem uztrauktiem.
Daudzdievību atmetu, bet nav miera tiem.
Zeme - dzīva būtne, dzīvas debesis.
Varbūt tās ir dvēseles, karš ko izdzēsis?
Nespēju vairs paciest, sejas respektēt.
Atliek domu augļus šos ņemt un uzzīmēt!
(20.11.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2021
Kopā:7234858
|
| |
| |
|
Autori
