|
|
 |
|
|
|
|
| | Sejas | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Katrā ceļa grambā, katrā akmenī,
Atrotītā piedurknē, segas stūrītī,
Katrā rudens lapā, koka dobumā -
Visur sejas redzu šajā mijkrēslī.
Sasmaidās un zvēro, riņķus griež un iet.
Ja tās runāt iesāktu, jumts man brauktu ciet.
Miljards acu pieder veļiem uztrauktiem.
Daudzdievību atmetu, bet nav miera tiem.
Zeme - dzīva būtne, dzīvas debesis.
Varbūt tās ir dvēseles, karš ko izdzēsis?
Nespēju vairs paciest, sejas respektēt.
Atliek domu augļus šos ņemt un uzzīmēt! (20.11.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1241
Kopā:6662351
|
|
|
|