 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Sejas |
| Katrā ceļa grambā, katrā akmenī, Atrotītā piedurknē, segas stūrītī, Katrā rudens lapā, koka dobumā - Visur sejas redzu šajā mijkrēslī. Sasmaidās un zvēro, riņķus griež un iet. Ja tās runāt iesāktu, jumts man brauktu ciet. Miljards acu pieder veļiem uztrauktiem. Daudzdievību atmetu, bet nav miera tiem. Zeme - dzīva būtne, dzīvas debesis. Varbūt tās ir dvēseles, karš ko izdzēsis? Nespēju vairs paciest, sejas respektēt. Atliek domu augļus šos ņemt un uzzīmēt! |
| (20.11.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |