|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Savādi pieskaras pasaule... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Savādi pieskaras pasaule,
Caur ādu tās pieskāriens iet.
Debesīs aizlido izstumtie,
Kad pasaule aizveras ciet.
Mūžīgi debesīs veldzēties
Nav tuksnesī mītošiem ļauts.
Brīvajā kritienā jānokrīt
Uz zemes, kur savējie sauc.
Maigumā paslēpties tiecos es,
Iekš zīda, kas guļvietu sedz.
Daiļavas ilgojas dvēsele,
Un roka jau svecītes dedz.
Piekļaujas, klusītēm iedziedas,
No sapņa tā nomodā dzimst.
Iesim mēs Vecrīgas ieliņās
Kā jukuši uzdzīvot, klimst...
(16.11.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1792
Kopā:6100913
|
| |
| |
|
Autori
