|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sirds atvasara | | Ievietojis: Anete Bee |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nokrīt no koka pēdējā lapa,
Un nogulstas uz Septembra kapa.
Tev acīs iebirusi mūsu vasara,
Be Tu saki: “Tā tikai asara…”
Mīla, Čigāniet!
Nu nesteidzies vēl līdzi vasarai iet!
Tava raibā lakata stūrī,
Mans skatiens vēl iekalts kā būrī.
Sirds pamazām putekļu kārtas krāj,
Bet jūtas vēl prātu kaislīgi rāj.
Kaut sejas panti tagad tēlo,
Vēl sirdī pieneņpūku vieglums kvēlo.
Ak, Čigāniet!
Došu tev zelta rubli pēdējo!
Ļaušu, lai saprāts aizvējo!
Tik lūdzu tev kā arprātīgais ārprātīgo,
Uzzīlē man laimes brīdi pēdīgo!
Uzzīle man skūpstus ar zemenēm
Un glāstus ar pienenēm.
Uzzīlē viļņu mīlas čuktus
Un pielijušu siržu pukstus.
Un, lai, gaidot lidojumam labvēlīgu vēju,
Es savā sirdī atkal jūtas sēju,
Neaizmirsti uzzīlēt man viņu-
Manu izgaistošo sirdsapziņu!
(02.07.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1836
Kopā:6119908
|
| |
| |
|
Autori
