|
|
 |
|
|
|
|
| | Nostalģija | Autors - Ieva Valeine
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vai atceries mūs?
Tos smieklu pilnos vakarus,
Kaisles apvītās naktis,
Un mīlestības pielietos saullēktus.
Es atceros Tevi.
Tavas neatlaidīgās rokas,
Skūpstus alkstošās lūpas,
Un tavu auksto atvadu skatienu.
Vai atceries mani?
Sirdi, kurai dzīvību atņēmi,
Manas asaru sagrauztās acis
Un bezspēkā nolaistās rokas...
Vai atceries mūs? (04.05.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|