|
|
 |
|
|
|
|
| | Jauns stāsts | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vai dzirdi, kā domas starp zvaigznītēm čalo?
Vai redzi, kā sapņi sāk ēnas jau mest?
Nu beidz! Ļauj man noskūpstīt lāsīti sāļo,
Kas mirdzot uz vaiga grib cerību dzēst.
Vai dzirdi, cik mierīgi sirds mana dauzās?
Vai jūti, cik patiess šis skūpsts un šis glāsts?
Nu saņemies, mīļā! Es esmu tev līdzās.
Par mums tikai tagad ir iesākts šis stāsts.
To liktenim rakstīt mēs palīdzēt varam.
Es ticu, mums pašiem to izkrāsot ļaus
Ar domām, ar sapņiem, ar cerībām savām...
Tas būs tikai mūsu un pilnīgi jauns. (03.05.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1509
Kopā:6676956
|
|
|
|