|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ar ceļa elpu kabatā | | Ievietojis: aggy99 |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No savām saknēm aiziet prom
Nav lemts nekad nevienam,
Kaut svešas zemes vilina,
Bet savai - nepiedodam,
Pa ceļiem ejot ienākam
Joprojām savās mājās,
Mīl dvēsele kā ierasti,
Pie zemes pieaudzēta.
Mēs viens pie otra turamies
Kā zari pietur lapas,
Kaut rudens noplēš kādu nost,
Kaut lietus, krusa kapā,
Deg dzīslās spīts un nesadeg -
Uz savām saknēm krītam,
No zemes projām neaiziet,
Šo dzīvi neaizsvītrot.
Vēl reizi mūsu saulē just,
Ka piederam pie sevis,
Neko jau vairāk nevajag,
Ja kāds ir dzīvi devis,
Vien mazu gaismas cerību,
Vien mazliet sīka prieka,
Lai spētu sevi pasargāt
No ceļu pieskāriena.
(27.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2016
Kopā:6742192
|
| |
| |
|
Autori
