|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | krāsainu nogriežņu dzīve | | Ievietojis: aggy99 |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
oranži gulbji pārsedz sāpīgās brūces,
rāma varavīksne pamostas acīs
un kļūstu par nepasacītu, vēl neizpostītu dārzu
tāli virmojošas apjausmas zaigo debesīs virs manām plaukstām,
mazmazītiņiem, izbiedētiem solīšiem skudras tekalē apkārt,
prom vilkdamas bilžu rāmīšus no senās un gurušās dzīves,
silti vijīga elpa dzīvojas krūtīs,
maigi šķindinādama sirdspukstus
un tik tikko jūtamas domas,
mēness gaisma līdzsvaro gaistošos mirkļus
un ieplūstu ābeļu ziedlapiņās kā maigākās dūnās no eņģeļu kimono vēdām
rīts kā melanholisks dīvainis modīsies manā vietā,
skudras turpinās būvēt bruņotus pūžņus no stingušām ainām
un gaisīgām dienu steigām,
kļūšu par teiku tavās aizrautīgajās acīs
un ziedēšu maigi azūra krastā starp aprikozēm, līdzīgām kaķēm
dzīve no iekšpuses nozīmē tauriņu labirintus
viens solis
un dzīvības grācija paklanās ik reizi no jauna
(08.11.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1442
Kopā:7560062
|
| |
| |
|
Autori
