|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Hipnoze | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (20)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es klausos tevī, kā simfonijā.
Ar baudu tveru katru skaņu,
Katru žestu, katru vaibstu.
Un lēni slīkstu eiforijā,
Līdz beidzot gaistu.
Te pēkšņi jūtos, kā sapņotavā,
Kur notikumi, plauktos krauti,
Rāmi savu kārtu gaidīs.
Es, attīrīts no gribas savas,
Tur stāvu laimīgs.
Tik nevainīga, kā jaundzimušam,
Mīt manī tagad, zemapziņa.
Notikums jau plauktā uziets,
Kas jāizdzīvo būs man pašam,
Pēc klikšķa, aiziet.
Tad atkal klikšķis un atkal mostos.
Tik nu jau možs un spēku pildīts.
Vai šim klikšķim burvju vara...
Bet varbūt vara tavos vaibstos...
Teic, kā to dara?
Tu sāc man stāstīt, es atkal miegu.
Un atkal esmu tavā varā.
Kā lai noklausos līdz galam,
Šo tavu stāstu, smagi vieglo?
Jau atkal garām...
(04.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1081
Kopā:7617115
|
| |
| |
|
Autori
