|
|
 |
|
|
|
|
| | Skaistums | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es stāvu pie durvīm, kas slēgtas
Un grabinu atslēgu saišķi.
Aiz durvīm ir dzirdamas balsis.
Tās skanīgas liekas, kā valsis.
Man iepriekš vēl nedzirdētas.
Kā sirēnas tās mani saista.
Tās vilina atslēgt un ienākt.
Es drudžaini atslēgās maldos.
Bet balsis man saka, lai valdos,
Lai apstājos dzīties pēc skaistā.
Es nespēju rimties, es steidzos.
Krīt atslēga viena pēc otras.
To šķindoņa skaļa, kā sāpes,
Tik vairo pēc skaistuma slāpes.
Pēc tā, kuru pazaudēt baidos.
Kad uzgājis atslēgu šķīsto,
Nu steidzos es atdarīt durvis,
Tās izrādās nav nemaz slēgtas,
Tik no iekšpuses aizbultētas
Un brīdi vien gaidīja īsto.
Aiz durvīm es satikšu tevi,
Kas runāja eņģeļu balsīm.
Tu skaistums, uz kuru es tiecos
Un kam ticēt es neatteicos.
Tu skaistums, kas jāatrod sevī. (02.12.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|