|
|
 |
|
|
|
|
| | Klusuma stāsts | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es klausos šo klusumu dziļu, kā nāvi.
Vējš neķemmē priedes un jūra ir rāma.
Es dzirdu, tu kaut kur aiz apvāršņa stāvi.
Viena stāvi, par mani tur domādama.
Es dzirdu šīs domas tik skaidri, kā zvanu,
Kas baznīcā iezvanās, saucot uz mesi.
Un jūtu, kā sadzirdi klusumu manu,
Ar nopūtu izdvesto: ''Kur gan tu esi?''
Tavs klusums man stāsta par noieto dienu,
Par sniegu, ko debesis matos tev sēja.
Par to, cik bez manis tu sajuties viena.
Kā klusumu manu tu sadzirdēt spēji.
Vien pastiepju roku un tavējo jūtu.
Bet aizverot acis, jau sakļaujos skūpstam.
Tās neveru vaļā, jo zaudēta būtu
Tad saldenā garša no tavējām lūpām.
Es dzirdu, kā klusumā sajūti mani.
Šīs degošās lūpas un kaislīgo glāstu.
Ar aizvērtām acīm to pašu tu dari,
Un nevēlies izbeigt šo klusuma stāstu. (06.12.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|